Nu ko, ir pagājis paskrējis jau viens gads kopš manā dzīvē bija baigi straujais pagrieziens. Vai tas bija uz labo pusi? Fiziski varbūt ne tik ļoti, bet morāli noteikti! Pēdējā kursa studente, kas gatavojas prakses darba aizstāvēšanai un izdomā, ka brīžiem vajag arī atpūsties - tā biju es. Tā kā ārā bija sniegs, tad " varētu paslidot uz dīķa ". Apņēmīgi devos uz veikalu, nopirku jaunas slidas un aiziet - ļāvos skaistajam ziemas vilinājumam! Hmjā... ļāvos arī skaistam kritienam brīdī, kad jau gāju nost no ledus. Tajā brīdī pat neiedomājos, ka man uz 2 mēnešiem būs jāsadraudzējas ar milzīgo ģipsi (un smago! ~4kg. Foto 👉) un ar stieni savā kājā uz mūžu. Laikam gan citādi nevar, ja salauž abus apakšstilba kaulus.. Kā jau minēju, tas bija periods, kad studēju pēdējā kursā, biju prakses darba aizstāvēšanas un pēdējā semestra priekšā ( bakalaura darbs un tā... ) Daudziem varbūt šķiet, ka tas taču ir īstais brīdis, kad rakstīt bakalaura darbu - sēdi mājās ar