Nu ko, ir  pagājis  paskrējis jau viens gads kopš manā dzīvē bija baigi straujais pagrieziens. Vai tas bija uz labo pusi? Fiziski varbūt ne tik ļoti, bet morāli noteikti!

Pēdējā kursa studente, kas gatavojas prakses darba aizstāvēšanai un izdomā, ka brīžiem vajag arī atpūsties - tā biju es.

Tā kā ārā bija sniegs, tad "varētu paslidot uz dīķa". Apņēmīgi devos uz veikalu, nopirku jaunas slidas un aiziet - ļāvos skaistajam ziemas vilinājumam! Hmjā... ļāvos arī skaistam kritienam brīdī, kad jau gāju nost no ledus.

Tajā brīdī pat neiedomājos, ka man uz 2 mēnešiem būs jāsadraudzējas ar milzīgo ģipsi (un smago! ~4kg. Foto 👉)

un ar stieni savā kājā uz mūžu. Laikam gan citādi nevar, ja salauž abus apakšstilba kaulus..

Kā jau minēju, tas bija periods, kad studēju pēdējā kursā, biju prakses darba aizstāvēšanas un pēdējā semestra priekšā (bakalaura darbs un tā...)

Daudziem varbūt šķiet, ka tas taču ir īstais brīdis, kad rakstīt bakalaura darbu - sēdi mājās ar savu ģipsi un raksti, smadzenes taču Tev strādā! Lai arī cik ļoti es gribētu, lai tā būtu bijusi taisnība - tas tā nebija. Pirmo nedēļu lielās sāpēs neļāva ne ilgstoši nosēdēt, ne kā citādi atrasties vienā pozā. Arī daudzie ārsta apmeklējumi un visa palēlinātā kustība neradīja man daudz laika, lai darītu ko citu kā tikai atveseļotos. Un nebija jau tikai bakalaura darbs, bet arī semestris un kursi, kas jānokārto.

Bija vairākas lietas, kas bija nedaudz citādākas kā iepriekš: (tagad uz to atskatoties varu pasmīnēt 😁)

• Staigāšana pareizi ar kruķiem - Oj, kā man sāpēja pleci, rokas un kreisās kājas muskuļi. 

• Pārvietošanās pa māju - lai kaut ko aiznestu kaut kur, nepieciešama soma (ja nav iespējams paņemt zobos). Lai izmantotu mājas ne-tik-plašo tualeti, durvis bija jātur vaļā, jo nebija iespējams pietiekami saliekt kāju. Lai pieceltos, bija nepieciešams noņemt līsti un piestiprināt rokturi. Lai uztaisītu brokastis, es atvēru ledusskapi, paņēmu visu vajadzīgo un ar mešanas palīdzību transportēju to visu līdz galdam.

• Duša - sarežģīti. Vannā iekāpt var? - Nevar. Ģipsi slapināt drīkst? - Nedrīkst. *Laura ar kāju gružkastes maisā sēžas uz dēlīša, kas pārlikts pāri vannai* 

• Matu mazgāšana - luxus klases pasākums. 100 metrus no mājām man ir frizētava. Ģērbos un lēni devos pie frizieres, lai izmazgātu matus.

• Apģērbs - bomba.  Uz milzu ģipsi derēja tikai un vienīgi vecas drauga repera bikses. Nu tāda īsta repera, kas no NY City. Un pirkstgalus sildīja vilnas zeķe. FABULOUS!

Pēc ģipša noņemšanas mana kāja ievērojami bija zaudējusi savu formu un savas spējas - muskuļi bija atrofējušies, tāpēc ar kruķiem es pavadīju vēl aptuveni mēnesi. Sākumā ar abiem kruķiem, pēc tam ar vienu. Tajā laikā 3-5 stundas dienā man aizņēma vingrojumi.

Tas nebija viegli, bet diezgan drīz atgriezos pie stūres, jo bez auto vadīšanas es nevaru, tas man ir kā dopings. Protams, pamazām, pamazām, jo spēka kājai nebija tik daudz, lai ilgi to noturētu uz pedāļa (jā, mans auto nav aprīkots ar kruīza kontroli).

Šajā posmā man nācās dažas lietas piedzīvot pirmo reizi! Pirmie soļi ar vienu kruķi, pirmie soļi bez kruķiem (tikai 4. aprīlī, kas ir 3 mēnešus pēc traumas gūšanas), pirmā reize, kad atkal cilvēcīgi varēju uzkāpt pa kāpnēm. Ak, pirmais brauciens ar velosipēdu, pirmais skrējiens uz autobusu (ļoooti sāpīgs). Vēl aizvien ir dienas, kad skrējiens uz autobusu izvēršas ļoti nepatīkams, taču ir arī dienas, kad tas nav tik grūti un, par laimi, šo dienu īpatsvars palielinās. (Varbūt labāk jāsāk laicīgi doties uz autobusu?!)

Ak jā - arī studijas pabeidzu reizē ar visiem kursa biedriem!! Paldies universitātei par "soļa pasperšanu pretī" un iespēju nedaudz vēlāk aizstāvēt prakses atskaiti.

Paldies manai ģimenei par katru mīļo brīdi, kad bija jāizpilda mans "padod", "atnes", "aizej", "ēē, man nokrita", "palīdzi".. Paldies par vingrojumu kontrolēšanu. Paldies par palīdzēšanu iekāpt mašīnā, paldies par kruķu pieturēšanu, kad nebija vietas, kur tos atstutēt. Paldies par visa kā atvešanu no veikala. Paldies, paldies, paldies!

Šis mani morāli tikai un vienīgi stiprināja un ticu, ka arī fiziski ar katru brīdi paliks arvien labāk.

Hmmm.. cerams, ka lidostās varēšu tikt cauri drošības kontrolei... 😊